Eirozonas inflācija februārī samazinājās līdz 2,4%, taču joprojām pārsniedza prognozēto, sarežģījot Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju samazināšanas plānus. Tikmēr ikmēneša cenu spiediens sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni.
Pēc četrus mēnešus pēc kārtas augošas inflācijas eirozonas patēriņa cenas februārī pazeminājās, taču kritās mazāk, nekā bija prognozējuši ekonomisti, uzsverot pastāvīgo cenu spiedienu, kas varētu sarežģīt ECB likmju samazināšanas plānus 2025.
Saskaņā ar Eurostat ātrām aplēsēm eirozonas gada inflācijas līmenis 2025. gada februārī samazinājās līdz 2,4%, salīdzinot ar 2,5% janvārī. Tomēr tas bija augstāks par prognozētajiem 2,3%, uzsverot problēmas, kas saistītas ar atgriešanos pie ECB 2% mērķa.
Mēneša griezumā cenu spiediens ir strauji palielinājies, patēriņa cenām no janvāra pieaugot par 0,5%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2024. gada aprīļa.
Pakalpojumu inflācija joprojām bija augstākā starp kategorijām, kas bija 3,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kas ir nedaudz zemāka nekā janvāra 3,9%.
Pārtikas, stirpo dzērienu un tabakas inflācija pieauga no 2,3% līdz 2,7%, savukārt pamatinflācija, kas neietver enerģiju un pakalpojumus, samazinājās tikai nedaudz no 2,7% līdz 2,6%.
No eirozonas valstīm visaugstākā gada inflācija bija Igaunijā – 5%, kam sekoja Horvātija (4,7%) un Beļģija (4,4%). Mēneša griezumā Beļģija izcēlās ar 2,4% pieaugumu, kas ir straujākais gada laikā.
ECB perspektīva – likmju samazināšanas virzība ir neskaidra
Sagaidāms, ka ECB 6. marta sanāksmē pazeminās likmes par 25 bāzes punktiem, bet Bank of America ekonomists Rubens Segura-Kajuela to raksturoja kā “pēdējo vieglo samazinājumu”.
Tomēr pēc marta ECB politikas veidotāju starpā varētu parādīties domstarpības, padarot turpmākas mazināšanas tempu neskaidru.
BNP Paribas ekonomists Stefans Koliaks atzīmēja, ka pakalpojumu inflācija joprojām ir paaugstināta visā eirozonā, tostarp Francijā. Viņš arī brīdināja, ka enerģētikas inflācija īstermiņā var īslaicīgi palielināties, taču maz ticams, ka tā saglabāsies.
“No šī brīža līdz vasarai enerģijas cenas, kā arī pārtikas un rūpniecības preču cenas, visticamāk, radīs augšupvērstu spiedienu uz inflāciju, taču pakalpojumu inflācijas kritums, pat ierobežots, ļautu eirozonas pamatinflācijai pavasarī samazināties un kopējai inflācijai stabilizēties aptuveni 2% mērķa līmenī,” sacīja Koliaks.
BNP Paribas sagaida, ka ECB veiks trīs ceturkšņa punktu likmes samazinājumus pēc kārtas, tomēr banka ir brīdinājusi, ka noturīgā pamatinflācija tuvu 3% var palēnināt turpmāko samazinājumu tempu.
Tirgus reakcija – eiro un aizsardzības akciju rallijs
Eiro kurss pret dolāru līdz pirmdienas vidum nostiprinājās par 0,6% līdz 1,0465, pagarinot sesijas pieaugumu pēc inflācijas datiem.
Vienotā valūta atbalstu guva arī nedēļas nogalē Londonā notikušajā samitā, kurā Eiropas līderi vienojās par saskaņotu plānu aizsardzības izdevumu palielināšanai un palīdzības sniegšanai Ukrainai.
Eiropas obligāciju peļņas likmes pieauga, tirgiem pārvarot noturīgās inflācijas un palielināto valdības izdevumu gaidu kopējo ietekmi. Vācijas divu gadu Schatz ienesīgums pieauga par 5 bāzes punktiem līdz 2.05%, savukārt 10 gadu Bund ienesīgums pieauga par 6 bāzes punktiem līdz 2.45%.
Akciju tirgos Euro STOXX 50 indekss pieauga par 0,6%, bet Vācijas DAX palielinājās par 0,8%. Aizsardzības akcijas vadīja mītiņu, Rheinmetall pieaugot par 17,6%, Francijas Dassault Aviation un Thales pieauga par 16%, bet Itālijas Leonardo pieauga par 15% pēc Eiropas līderu apņemšanās palielināt militāros izdevumus.
Vācijā ziņojumi liecina, ka CDU/CSU un SPD, kas pašlaik atrodas koalīcijas sarunās, apsver divus īpašus fondus simtiem miljardu eiro vērtībā aizsardzības un infrastruktūras investīcijām. Tas deva papildu impulsu aizsardzības akcijām un obligāciju ienesīgumam.